Skip to main content
European School Education Platform
Expert article

Sociālā un emocionālā mācīšanās garīgajai veselībai un labklājībai

The psychological impact of the pandemic has highlighted the need for a more caring and compassionate education system to support the social and emotional needs of children and young people. In this article, Carmel Cefai from the University of Malta explains how this topic can be addressed.
young girls holding hands
Image: Pixabay / MireXa

Jaunākie statistikas dati liecina par satraucošu tendenci bērnu un jauniešu garīgās veselības un labklājības jomā Eiropā un ārpus tās.

 

  • Apmēram 20 % skolēnu skolas laikā saskaras ar garīgās veselības problēmām, no kurām 50 % attīstās līdz 14 gadu vecumam, bet 75 % - vecumā no 12 līdz 25 gadiem (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018. gads).
  • Pētījumā, kurā piedalījās 10 000 bērnu vecumā no 11 līdz 17 gadiem, tika konstatēts, ka katrs piektais bērns aug nelaimīgs un ir noraizējies par nākotni, jo piedzīvo iebiedēšanu, akadēmisko spiedienu un vientulību (UNICEF/ ES, 2021).
  • Pašnāvības ir galvenais nāves cēlonis pusaudžiem valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem un otrais galvenais nāves cēlonis valstīs ar augstiem ienākumiem (PVO Eiropas reģionālais birojs, 2018).

 

Šie satraucošie skaitļi izceļ vajadzību pēc iejūtīgām un līdzjūtīgām izglītības sistēmām, lai atbalstītu bērnu un jauniešu sociālās un emocionālās vajadzības. Pētījumi liecina, ka sociālā un emocionālā mācīšanās (SEM) palielina pozitīvu attieksmi, prosociālu uzvedību, kā arī uzlabo labklājību un akadēmisko izglītību. Tā samazina arī sociālās, emocionālās un uzvedības grūtības, piemēram, trauksmi, depresiju, pašnāvības, atkarību no vielām un antisociālu uzvedību (Durlak et al, 2011; Goldberg et al, 2019; OECD, 2021). Šādus pozitīvus rezultātus novēro no agras bērnības līdz vidējai izglītībai dažādos kultūras un sociālekonomiskajos aspektos.

 

NESET ziņojumā par SEM stiprināšanu ES (Cefai et al, 2018) ierosināta pieeja, kas balstīta uz visu skolu aptverošu, sistēmisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju, kurā mācību pieeja apvienota ar pozitīvu skolas klimatu, lai uzlabotu izglītojamo un pedagogu labklājību. Šī pieeja iesaista visu skolas kopienu, tostarp personālu, skolēnus un vecākus, kā arī vietējo sabiedrību un citas ieinteresētās personas, lai atvieglotu SEM dažādos skolu līmeņos:

 

  • Mācību programma: SEM mācību programma ir prasmes, kuru pamatā ir pieredzes pieeja mācībām, kas attīsta gan iekšējās, gan starppersonu kompetences no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai.
  • Klases un skolas klimats: SEM mācību programma ir jāpapildina ar pozitīvu klases un visas skolas klimatu, kur izglītojamie jūtas droši, iekļauti un cienīti, un piederīgi skolai.
  • Agrīna iejaukšanās: SEM ir visefektīvākā, ja tiek uzsākta pirmsskolas izglītībā.
  • Skolēnu viedoklis: Skolēniem aktīvi jāiesaistās mācību programmas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā.
  • Mērķtiecīga iejaukšanās: universālā pieeja SEM būtu jāpapildina ar mērķtiecīgu palīdzību neaizsargātiem skolēniem, kuriem varētu būt nepieciešams papildu atbalsts.
  • Skolotāju izglītība un labklājība: Skolotājiem ir vajadzīga apmācība, lai veicinātu SEM praksē, lai attīstītu savas sociālās un emocionālās kompetences un rūpētos par savu veselību un labklājību.
  • Vecāku sadarbība: vecāku iesaistīšanos veicina līdzdalības pieeja, kurā vecāki tiek apmācīti, kā atbalstīt savu bērnu SEM.
  • Partnerība ar vietējo sabiedrību un garīgās veselības speciālistiem: Vietējā sabiedrība un citas ieinteresētās personas ir būtiski resursi sistēmiskā visas skolas pieejā.
  • Kvalitatīva īstenošana: Efektīva SEM pieeja ir labi jāplāno un jāīsteno, nodrošinot atbilstošu apmācību, resursus un atbalstu, kā arī aktīvi iesaistot visas skolas kopienu tās īstenošanā.
  • Pielāgošanās vietējam kontekstam: intervences pasākumos jāņem vērā skolu kultūras konteksts un skolēnu intereses un vajadzības, izmantojot augšupēju, līdzdalības pieeju.

 

Secinājumi

 

Satraucošā statistika par bērnu un jauniešu garīgo veselību un labklājību, kā arī konsekventi pierādījumi tam, ka SEM palīdz veicināt labklājību un novērst garīgās veselības problēmu rašanos kritiskos jauniešu dzīves periodos, uzsver nepieciešamību pārvērtēt izglītību, lai atspoguļotu reālo situāciju un problēmas pēc-COVID 21. gadsimtā. Labklājības un garīgās veselības veicināšanai visā skolā sistēmiska pieeja ir jāiestrādā kā viens no galvenajiem izglītības mērķiem.

 

 

Carmels Cefai, PhD (Lond), FBPS, ir Maltas Universitātes psiholoģijas profesors un sociālemocionālās un izturības veselības centra direktors. Viņam ir plaši pētījumi un publikācijas par tematiku, kas saistīta ar sociālo un emocionālo izglītību un noturību. Savu karjeru viņš sāka kā skolotājs skolā.

 

References

 

Cefai, C., Bartolo, P., Cavioni, V., & Downes, P. (2018). Strengthening social andemotional education as a key curricular area across the EU: A review of theinternational evidence. NESET Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union.

 

Durlak, J. A.; Weissberg, R. P.; Dymnicki, A. B.; Taylor, R. D. (2011). The impact of enhancing students’ social and emotional learning: A meta-analysis of school-based universal interventions. Child Development, 82 (1), 474-501.

 

Goldberg, J. M., Sklad, M., Elfrink, T. R., Schreurs, K. M. G., Bohlmeijer, E. T. and Clarke, A. M. (2019). Effectiveness of interventions adopting a whole school approach to enhancing social and emotional development: a meta-analysis. European Journal of Psychology of Education, 34(4), 755–782.

 

OECD (2021) Beyond Academic Learning.

 

UNICEF and the European Union (2021) Our Europe, Our Rights, Our Future.

 

WHO Regional Office for Europe (2018). Adolescent mental health in the European Region.

 

WHO Regional Office for Europe (2020). Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada International report.

 

Additional information

  • Education type:
    School Education
  • Target audience:
    Head Teacher / Principal
    School Psychologist
    Student Teacher
    Teacher
    Teacher Educator
  • Target audience ISCED:
    Primary education (ISCED 1)
    Lower secondary education (ISCED 2)
    Upper secondary education (ISCED 3)

Tags

Social skills
Well-being

Key competences

Personal
Personal, social and learning to learn
Social and learning