Dažādi cilvēki inovāciju saprot atšķirīgi. Lielākā daļa inovāciju saista ar kaut ko jaunu, ar pārmaiņām veidā, kādā kaut kas tiek darīts. Un, lai kaut kas mainītos, ir jādomā atvērti. Izglītībā inovācija bieži tiek minēta saistībā ar tehnoloģijām vai mācību vidēm. Taču vairāk par visu pārējo inovācijai izglītībā vajadzētu nozīmēt elastību — vēlmi izmēģināt jaunas pieejas un mācīšanas stratēģijas, lai radītu iekļaujošāku un aizraujošāku mācību pieredzi visiem skolēniem.

Šķēršļu pārvarēšana inovācijā

Inovācijas stratēģijas skolas un klases līmenī bija viena no ESAO 2018. gada Starptautiskā mācīšanas un mācīšanās apsekojuma (TALIS) tēmām. Lai gan lielākā daļa skolotāju ESAO valstīs atzina, ka ir gatavi mainīties, atvērtība inovācijai daudzās Eiropas valstīs šķiet mazāka nekā citās pasaules daļās. Šajā ziņā autonomijas sniegšana skolotājiem var palīdzēt veicināt radošumu un inovāciju klasē. Taču ir svarīgi, lai skolotāji jau sākotnēji saņemtu nepieciešamo apmācību, kas palīdzētu pieņemt labākus lēmumus.

Kā kļūt par inovatīvu skolotāju

Ir svarīga pastāvīga profesionālā izaugsme. Skolotājus var mudināt piedalīties mācīšanas vai mācību programmās ārvalstīs, izmantojot Erasmus+ programmas iespējas, vai apgūt tiešsaistes kursus. Šajos mācību kursos skolotāji var apmainīties ar zināšanām, apgūt jaunas prasmes, pārņemt labas prakses un iegūt plašāku skatījumu uz izglītību.

Rīcības izpēte ir pieeja, saskaņā ar kuru skolotājiem ir jākļūst par kritiskiem domātājiem, kuri nododas pārdomām un ir apņēmušies uzlabot skolēnu mācīšanās pieredzi. To var izmantot, lai risinātu ikdienas problēmas klasē, piemēram, mainot sēdvietu izkārtojumu, lai veicinātu uz sadarbību vērstu mācīšanos.

Skolotāju tīkli — gan lieli, gan mazi — var būt vērtīgs iedvesmas avots. Skolas vai vietējā līmenī skolotāji var izveidot mācību grupas, vērot kolēģus un kopīgi nodoties pārdomām. Plašāki tīkli, piemēram eTwinning vai Global Teaching InSights piedāvā daudz resursu un iespēju profesionālajai izaugsmei un tīklu veidošanai.